Projekts "Savējo stāsti, ne svešo"

Otrdiena, 19.11.2013, 14:40

Uzmanību, atvērt jaunā logā. PDFDrukātNosūtīt draugam

Tukuma muzejs īstenojis ES programmas „Eiropa pilsoņiem” (2007-2013) 4. aktivitātē „Aktīvi Eiropas piemiņas pasākumi”  projektu „Savējo stāsti, ne svešo”.

Projekta „Savējo stāsti, ne svešo” rezultātā tapusi jauna ekspozīcija Tukuma pilsētas vēstures muzejā „Pils tornis”. Lai ekspozīciju varētu izveidot, tika veikta Tukuma pilsētas vēstures izpēte, iesaistot dažādas pilsētas iedzīvotāju vecuma, sociālās un etniskās grupas, uzklausot viņu atmiņu stāstus un aicinot viņus dāvināt muzejam priekšmetus ar muzejisku nozīmi. Projekta nosaukums „Savējo stāsti, ne svešo” apliecina vēlmi skatīt 20. gadsimta vēstures notikumus Tukuma pilsētā plašākā kontekstā, salīdzinot tos ar norisēm Latvijas un Baltijas, kā arī Eiropas vēstures mērogā, tomēr tai pat laikā akcentējot konkrētu cilvēku likteņstāstus. Ekspozīcija atklāt 2014. gada 25. martā.

Pavisam ir sešas tematiskas sadaļas un katrs periods tiek akcentēts ar kādu priekšmetu, kam ir savs īpašais stāsts. Šos priekšmetus muzejam ir dāvinājuši daudzi tukumnieki. Viens no stāstiem saistīts ar Tumes nacionālo partizānu grupas dalībnieka Leonharda Stangas mugursomu, kas ir "pieredzējusi" izsūtījumu uz Sibīriju.

Jaunajā ekspozīcijā ir arī citi stāsti un tie ir dažādi. Katram tukumniekam ir savs individuāls skatījums, bet visus vieno piederība Tukumam. Daudzi stāsti vēl joprojām ir neizstāstīti, tādēļ Tukuma muzejs turpina pētniecību un aicina atsaukties ļaudis, kas vēlētos palīdzēt savas pilsētas vēstures izzināšanā.

Šī paša projekta ietvaros tapis vides objekts „Vārti no pagātnes uz nākotni”, kas iezīmē ceļu uz pilsētas vēstures muzeju ''Pils tornis'', kur tiek atspoguļotas mūsu pagātnes norises. Vides objekts vienlaikus kalpo arī kā informācijas stends, jo divos LED ekrānos tiek atspoguļotas mūsdienu aktualitātes.

Ekspozīcijā iekļauta animācijas filmiņa "Tukuma stāsts", kuras pirmizrāde bija "Muzeju naktī" 17. maijā. Multiplikācijas filmiņu veidojis bērns, kas caur savu redzējumu izstāsta vienas no skaudrākajām pagājušā gadsimta Latvijas vēstures lapaspusēm. Ikviena paaudze šo stāstu redz savādāk, kādam tās ir atmiņas par paša piedzīvoto bērnībā, bet vēl kādam citam tas ir stāsts, kas dzirdēts no vecākiem un vecvecākiem. Lai gan multfilmiņa nav gara, tā viegli izstāsta gandrīz piecdesmit gadus ilgu vēsturi, rādot to kā pasaku ar laimīgām beigām. Filmiņas "Tukuma stāsts" producents: Tukuma Muzejs, sižets: Agrita Ozola un Una Cine, mākslinieks: Tukuma Mākslas skolas audzēknis Deniss Orlovs, montāža :Tukuma Mākslas skolas animācijas pasniedzēja Evija Ķirķe, balsi ierunā : Tukuma Mākslas skolas audzēkņi Deniss Orlovs un Madara Volfmane.

Projekta realizācija uzsākta 2012. gada 1. decembrī un tas noslēgsies 2014. gada 31. maijā. Projekta kopējās izmaksas ir LVL 80745.64, t.sk. Eiropas finansējums LVL 56521.95.

Projekta gaitā veikta 20. gadsimta pilsētas vēstures izpēte, iedzīvotāju intervijas un sarunas par sarežģītajām vēstures tēmām – vācu un padomju okupācijas periodiem - katra konkrēta cilvēka pieredzes skatījumā, kā arī muzeja krājuma papildināšana ar tādiem priekšmetiem, kas rosinātu mūsu kopējās vēstures atminēšanās procesu un atmiņu dokumentēšanu.

Projekta "Savējo stāsti, ne svešo" ietvaros ir notikušas sarunas, kuras tiek dēvētas par Studiju apļiem:

alt

"Bēgļu stāsti" (17.11.2013.) - par izbraukšanu 1944. gadā

alt

 

 

 

"Barikāžu ugunskurs pie Pils torņa" (18.01.2013.) - Dalība Rīgas barikādēs 1991. gada 14.-27. janvāris

 

alt

"Latvju puikas krievos gāja" (23.02.2013.) - dienests padomju armijā

 

alt

 

"Sarunas par Ansi Artumu" (23.03.2013.)- mākslinieki padomju laikā

 

alt

 

"Sibīrijas dienasgrāmatas" (25.03.2013.) - deportācijas un dzīve nometinājuma laikā

 

alt

 

"Kolhoznieku stāsti" (08.06.2013.) - Dzīve un darbs padomju laikā

 

 

 

alt

 

 

 

"Atmodas laiks" (08.08.2013.) - Tukuma pilsētas deputātu stāsti

 

alt

 

"Karoga stāsts" (13.08.2013.) - Luteriskās baznīcas draudzes pārstāvji

 

 

alt"Deputātu stāsts pēc pirmajām vēlēšanām Atmodas laikā" (16.08.2013.) - Tukuma rajona deputātu stāsti

 

 

alt"Darbs ar apmeklētājiem muzejā" (28.10.2013.)

 

 

alt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

"Avīzei Tukumā - 135" (16.11.2013.)

 

Projekta "Savējo stāsti, ne svešo" ietvaros ir notikušas ekskursijas:

alt

 

 

 

Muzeja darbinieku seminārs (22.05.2013.)

 

 

alt

 

Tukuma 2. vidusskola (03.10.2013.)

 

 

Vides objekta "Vārti no pagātnes uz nākotni" atklāšana:

alt

alt

2013. gada 27. septembrī pie Tukuma pilsētas vēstures muzeja „Pils tornis” (Brīvības laukums 19a, Tukums) atklāts muzeja informācijas stends - vides objekts ar simbolisku nozīmi „Vārti no pagātnes uz nākotni”.

Tukumnieces, arhitektes Līgas Saulespurenas projektētais un mākslinieka Anda Niedres dizainētais vides objekts „Vārti no pagātnes uz nākotni” iezīmē ceļu uz pilsētas vēstures muzeju, kur tiek atspoguļotas mūsu pagātnes norises. Vides objekts vienlaikus kalpo arī kā informācijas stends, jo divos LED ekrānos tiek atspoguļotas mūsdienu aktualitātes.

Uz šo vārtu sienām iegravēti diženo tukumnieku vārdi, tostarp Latvijas Republikas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica, 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka komandiera, pulkveža Anša Lielgalvja, Lāčplēša ordeņa kavaliera Ādolfa Bulles, Tukuma muzeja izveidotāja un dibinātāja Leonīda Āriņa, dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi. Uz vides objekta sienām lasāmi pavisam 41 tukumnieka vārds, no kuriem daudzi laika gaitā ir aizmirsti, piemēram, ūdenslīdēja aprīkojuma izgudrotājs, Krievijas goda pilsonis  Karls Ernsts Hauzens, inženieris, Rīgas ostas celtniecības darbu vadītājs Aleksandrs fon Betihers un citi. Tukuma muzejs aicina iesaistīties Tukuma pilsētas vēsturiskās atmiņas veidošanā, sniegt informāciju un papildināt muzeja krājumu ar lietām, kas saistās ar šiem cilvēkiem.

 

Projekta nosaukums „Savējo stāsti, ne svešo” apliecina muzeja pieeju Tukuma pilsētas vēstures kā Latvijas un arī Eiropas vēstures sastāvdaļas skatījumā, kad ikviens pilsētas iedzīvotājs neatkarīgi no viņa etniskās piederības vai politiskās pārliecības tiek uztverts kā piederīgs pilsētai.

alt