Tukuma pilsētas vēstures muzejs "Pils tornis"
Brīvības laukums 19a
Tukums, LV-3101
Tel.: + 371 631 24348
Mob.: + 371 25622131
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

Pierakstīties jaunumiem

Vides objekts "No pagātnes uz nākotni"

Pils tornis

27. septembris, 2013 līdz 31. jūlijs, 2025
22. jūlijs, 2016

Izstādes

Tukumnieces, arhitektes Līgas Saulespurenas projektētais un mākslinieka Anda Niedres dizainētais vides objekts „Vārti no pagātnes uz nākotni” iezīmē ceļu uz pilsētas vēstures muzeju, kur tiek atspoguļotas mūsu pagātnes norises.

Vides objekts vienlaikus kalpo arī kā informācijas stends, jo divos LED ekrānos tiek atspoguļotas mūsdienu aktualitātes.

Uz šo vārtu sienām iegravēti diženo tukumnieku vārdi, tostarp Latvijas Republikas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica, 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka komandiera, pulkveža Anša Lielgalvja, Lāčplēša ordeņa kavaliera Ādolfa Bulles, Tukuma muzeja izveidotāja un dibinātāja Leonīda Āriņa, dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi. Uz vides objekta sienām lasāmi pavisam 41 tukumnieka vārds, no kuriem daudzi laika gaitā ir aizmirsti, piemēram, ūdenslīdēja aprīkojuma izgudrotājs, Krievijas goda pilsonis  Karls Ernsts Hauzens, inženieris, Rīgas ostas celtniecības darbu vadītājs Aleksandrs fon Betihers un citi. Tukuma muzejs aicina iesaistīties Tukuma pilsētas vēsturiskās atmiņas veidošanā, sniegt informāciju un papildināt muzeja krājumu ar lietām, kas saistās ar šiem cilvēkiem.

Objekts atklāts 2013. gada 27. septembrī.


Projekta realizācija

Vides objekts tapis Tukuma muzeja realizētā projektu „Savējo stāsti, ne svešo” ietvaros, ko finansē ES programmas „Eiropa pilsoņiem” 4. aktivitāte „Aktīvi Eiropas piemiņas pasākumi”  un līdzfinansē Tukuma novada dome un LR Kultūras ministrija. Vides objekts "Vārti no pagātnes uz nākotni" ir tikai viens no projekta pasākumiem.

Projekta nosaukums „Savējo stāsti, ne svešo” apliecina vēlmi skatīt 20. gadsimta vēstures notikumus Tukuma pilsētā plašākā kontekstā, salīdzinot tos ar norisēm Latvijas un Baltijas, kā arī Eiropas vēstures mērogā, tomēr, tai pat laikā, akcentējot konkrētu cilvēku likteņstāstus.


Cilvēki, kuri devuši nozīmīgu ieguldījumu Tukuma pilsētas attīstībā, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta un saimnieciskajā jomā vai Tukuma vārdu nesuši pasaulē:


Balthasar Lembreck (? - 1586) – Tukuma evaņģēliski luteriskāsdraudzes mācītājs (1571-1586), viens no četriem senāko saglabājušos latviešu literatūras pieminekļu autoriem


Johann Gottlob Groschke (1714-1777) – ārsts, hercoga ķirurgs, Tukuma pirmās aptiekas dibinātājs, saņēmis hercoga privilēģiju 1960. gadā, viens no baku pretpotes izgudrotājiem Kurzemē


Karl Elverfeldt (1781-1851) – Tukuma evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs (1819-1851), Kandavas iecirkņa prāvests (1848-1851), iestājās par latviešu valodas saglabāšanu, iekārtojis Tukuma mācītājmuižas kapsētu


Karl Ernst Hausen (1792-1858) – smalkmehāniķis, ūdenslīdēja aprīkojuma izgudrotājs (1829), Krievijas impērijas goda pilsonis (1847), ar testamentu novēlēja ievērojamus līdzekļus patversmes (tagad Talsu iela 14) dibināšanai Tukumā. Karls Ernsts Hauzens dzimis Tukumā 1792. gadā, miris turpat 1858. gada 13. augustā


Otto Pusin (1793 - ?) – ritmeistars, ierīkojis Kalna kapus Tukumā, labiekārtojis avotiņu pie Tīles, kura ūdeni tukumnieki izmanto joprojām


Alexander von Boetticher (1812-1893) – inženieris, Liepājas ostas būvju priekšnieka palīgs (1864-1875), tad inspektors, Daugavas regulēšanas darbu priekšnieks un jaunās Rīgas ostas celtniecības darbu vadītājs (1887-1889). Aleksandrs Frīdrihs Johans fon Betihers dzimis 1812. gada 10. decembrī Tukumā.


Elisabeth von Behr (1827-1899) – deva lielu ieguldījumu Tukuma diakonijas slimnīcas (vecā slimnīca) dibināšanā (1886), ar testamentu novēlēja tai ievērojamus līdzekļus


Karl Dannenberg (1832-1892) – Jelgavas ģimnāzijas skolotājs (1867-1890), inspektors (1878-1890), skolotājs Jelgavas privātskolās (1890-1892), kolēģijas padomnieks. Aktīvi darbojies Kurzemes literatūras un mākslas biedrībā, Kurzemes provinces muzejā, kur vienlaicīgi pildīja arī konservatora pienākumus, Latviešu literārās biedrības biedrs (1882-1892)


Leonards Hiršmanis (1839-1921) – ārsts oftalmologs. Izveidojis oftalmoloģijas skolu un acu klīniku Harkovā (1871)


Paul von der Recke (1842-1917) – Bauskas apriņķa miertiesnesis (1868-1873), pēc tam - Tukuma apriņķa miertiesnesis, aktīvi darbojies Tukuma parka labiekārtošanā 19. gs. beigās, atbalstījis parka iekārtošanu arī finansiāli


Karl Miram (1845-1928) – jurists, Tukuma virspilstiesas advokāts (1876-1889), Tukuma pilsētas galva (1886-1898), birģermeistars (1915-1918), Vācu krājaizdevu kases direktors, Amatnieku biedrības priekšnieks, Vācu biedrības rakstvedis


Oscar Emil Schmidt (1839-1914) – virsskolotājs, novadpētnieks, viņa fotografētās Tukuma un novada fotogrāfijas ir senākās, kas saglabājušās


Leonid Arbusow (1848-1912) – vēsturnieks, Tukuma apriņķa skolas inspektors (1885-1887). Sarakstījis neskaitāmus darbus Baltijas vēsturē


Magnus Fleischer (1856-1933) – Tukuma evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs (1885-1933)


Teodors Dīkmanis (1861-1936) – skolotājs Tukuma vidusskolā (1921-1925), ērģelnieks, koru vadītājs, aktīvs Tukuma Viesīgās biedrības biedrs


Andrejs Zvaigzne (1861-1949) – skolotājs Tukuma pilsētas skolā (1891-1915), namīpašnieks, laikraksta „Tukuma Ziņas” redaktors (1929), grāmatas „Tukums un Tukuma skolas” (1934) autors, aktīvs sabiedrisks darbinieks


Ernests Birznieks-Upītis (1871-1960) – rakstnieks, bibliotekārs, tulkotājs, izdevniecības "Dzirciemnieki" dibinātājs (1908) un vadītājs

Pauls Kalniņš (1872-1945) – ārsts, politiķis, LSDSP CK priekšsēdētājs (1918-1924), LR Saeimas ilggadējs priekšsēdētājs. Iespējams bijis pirmais latviešu tautības ārsts Tukumā


Ansis Lielgalvis (1878-1921) – pulkvedis, Tukuma latviešu strēlnieku bataljona (vēlāk 6. pulka) komandieris. 1916. gada Ziemassvētku kauju dalībnieks


Jānis Krievs (1882-1948) – podnieks, podniecības īpašnieks. Podniecībā aizsāka jaunu virzienu, izmantojot veidnes. Uzņemts Latvijas Amatniecības kamerā (1936)


Atis Freināts (1882-1955) – rakstnieks, grāmatu izdevējs un tirgotājs, dzimis Tukumā


Kārlis Ludvigs Līkums (1884-1967) – skolotājs, Tukuma Valsts vidusskolas un komercskolas direktors (1922-1932), Tukuma Viesīgās biedrības priekšnieks (1928-1932). Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (1928)


Pauls Lode (1884-1967) – skolotājs, Tukuma 1. vidusskolas direktors (1945-1952), pirmais nopelniem bagātais skolotājs Tukumā


Zigfrīds Anna Meierovics (1887-1925) – diplomāts, pirmais Latvijas Republikas ārlietu ministrs (1918-1925). Mācījies Tukuma pilsētas skolā (1900-1905)


Alberts Virbulis (1890-1946) – Tukuma evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs (1920-1946), Kandavas iecirkņa prāvests (1932-1944), Sarkanā Krusta Tukuma nodaļas priekšnieks, skolotājs (1920-1932), Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (1938), grāmatas "Tukuma draudze un baznīca" (1937) autors


Gertrud von den Brincken (1892-1982) – dzejniece, rakstniece, aprakstījusi Tukuma vēstures notikumus 20. gadsimtā savā romāna „Nogrimusī zeme” (1976)


Ādolfs Bulle (1894-1955) – pulkvežleitnants, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris (1921). Dzimis 1894. gada 28. martā Slampes pagastā. Apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni par darbību ienaidnieka aizmugurē no 1919. gada 4.-8. janvārim un par cīņu Tukumā 9. janvārī, atbrīvojot lielinieku ieslodzītos no Tukuma cietuma.


Bruno Kalniņš (1899-1990) – politiķis, sociāldemokrāts, profesors. Dzimis Tukumā 1899. gada 7. maijā. Piedalījies Latvijas Republikas proklamēšanā 1918. gada 18. novembrī


Jānis Cers (1899–1989) – skolotājs, Tukuma pilsētas galva (1925-1933), Tukuma BUB priekšsēdētājs (1932-1939), Tukuma Krājaizdevu kases direktors


Levi Lichtenstein (1904-1941) – Tukuma ebreju draudzes pēdējais rabīns (1925-1941), pirms tika iznīcināta ebreju kopiena. Levi Lihteinšteins dzimis 1904. gada 17. decembrī Tukumā


Kārlis Neilis (1906-1991) – gleznotājs, Tukuma pilsētas valdes darbinieks (1937-1940)


Jānis Labsvīrs (1907-2002) – skolotājs, Tukuma vidusskolas direktors (1941-1944), tautsaimniecības profesors


Leonīds Vilis Āriņš (1907-1991) – gleznotājs, bibliotēkas vadītājs, skolotājs, Tukuma muzeja dibinātājs un direktors (1936-1953)


Georges Dancigers (1908-1993) – kinofilmu producents Francijā (no 1934. gada), Francijas goda leģiona virsnieks, apbalvots ar Cēzara balvu (1982). Latviešu auditorijai pazīstamas Georga Daccigera filmas "Fanfans - Tulpe" (Fanfan la Tulipe, 1952) un "Tila Pūcspieģeļa piedzīvojumi" (Les Aventures de Till l`espiegle, 1956) ar Žerāru Fīlipu galvenajā lomā. Georgs Dancigers dzimis 1908. gada 17. februārī Tukumā


Ansis Artums (1908-1997) – gleznotājs. Mācījies Tukuma Valsts vidusskolā, ieņēmis nozīmīgu vietu Tukuma mākslas dzīvē


Augusts Ālers (1914-1998) – Tukuma evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs (1974-1995), Kandavas iecirkņa prāvests (1990-1995), aktīvs cīnītājs par Latvijas neatkarību. Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (1995)


Edgars Andersons (1920-1990) – vēsturnieks, profesors. Pētījis Kurzemes hercogistes jūrniecības vēsturi un Kurzemes kolonijas, pētījumu rezultāti apkopoti 20 grāmatās. Edgars Andersons dzimis 1920. gada 17. jūnijā Tukumā


Taira Haļapina (1922-2012) – māksliniece, Tukuma mākslinieku grupas dibinātāja (1983)


Gunārs Bērziņš (1927-1999) – karikatūrists, „Melnā kaķa” autors. Ilgu laiku dzīvojis Tukumā, karikatūras publicējis Tukuma laikrakstos, apbedīts Tukumā, Veļķu kapos


Vija Artmane (1929-2008) – teātra un filmu aktrise, PSRS Tautas skatuves māksliniece (1969), Ļeņina ordeņa kavaliere (1979), Latvijas Valsts prēmijas laureāte (1980), Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere (2007). Vija Alīda Artmane dzimusi 1929. gada 21. augustā Tukumā


Imants Ziedonis (1933-2013) – dzejnieks, publicists, sabiedriskais darbinieks


Pievienot komentāru

Vārds (obligāti)
E-pasts (obligāti)
Mājas lapa
Aizsardzības kods
Atjaunināt