Ēkas vēsture

Pirmdiena, 06.02.2012, 21:33


1607. gadā, kad veikta Dzirciema muižas inventarizācija, "Bisnieku" saimniecība bija puspamesta un tās ēkas bija sliktā stāvoklī. Birznieku dzimta sētu apdzīvojusi no 18. gadsimta līdz pat 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem. 1871. gadā „Bisniekos” Birznieku Jāņa sievai Trīnei piedzima dēls Ernests. Mājas palika mantojumā vecākajam brālim Kārlim, kurš laikā no 1887. līdz 1906. gadam izpirka saimniecību no Dzirciema muižas, bet jaunākais – Pastariņš – devās pasaulē.

Ernests pabeidza Tukuma pilsētas (apriņķa) skolu, nokārtoja mājskolotāja eksāmenu un vairākus gadus strādāja par skolotāju Dzirciemā un Kaukāzā. Viņš radīja reālā stāsta žanru latviešu literatūrā un kļuva slavens ar savu triloģiju „Pastariņa dienasgrāmata”, krājumiem „Pelēkā akmens stāsti” un „Kaukāza stāsti”.

Lepojoties ar savu izcilo novadnieku, dzirciemnieki 1967. gadā „Bisniekos” izveidoja sabiedrisko muzeju – E. Birznieka-Upīša memoriālo muzeju, ko 1970. gadā pievienoja Tukuma mākslas un novadpētniecības muzejam (tagad Tukuma muzejs).

Sētas restaurācija uzsākta 2006. gadā, dzīvojamās mājas restaurācija pabeigta 2009. gadā.