Pastariņa muzejs
Zentenes pagasts "Bisnieki", Dzirciems
Tukuma novads, LV-3123
Tel.: +371 28651091
Mob.:
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

Pastariņa muzejā uzstādīts jauns Ernesta Birznieka-Upīša bērnības sētas makets

Ceturtdiena, 11.10.2018, 07:45

Uzmanību, atvērt jaunā logā. PDFDrukātNosūtīt draugam

Pastariņa muzejā uzstādīts jauns rakstnieka Ernesta Birznieka-Upīša (1871-1960) bērnības sētas makets, kas atspoguļo Dzirciema muižas „Bisnieku” viensētas plānojumu 19. gs. vidū, kad pastāvēja tradicionālā saimniekošanas sistēma.


Visas saimniecības būves: dziļā kūts ar kalpu klētīm, labības novietni un cūku kūtiņu, saimnieku klētis, zirgus stallis ar vāgūzi un barības novietnēm, kārtotas viena otrai cieši blakus garās leņķveida ēkās ap neregulāra plānojuma pagalmu. Gravai paralēli novietota dzīvojamā ēka, bet rija drošības apsvērumu dēļ būvēta atstatus no sētas. Visas maketa ēkas divu gadu laikā izgatavoja kokamatnieks un jumtu meistars Dainis Gabaliņš. Maketa izgatavošana finansēta no Tukuma novada programmas „Tukuma novads ceļā uz Latvijas simtgadi”.


Pastariņa bērnības sētas makets tiks novietots muzeja dārzā, ošu gravas malā, nomainot novecojušo maketu, kas tika darināts pirms 20 gadiem. Toreiz nebija veikta tik detalizēta sētas izpēte, tāpēc vecais makets bija radīts kā sētas atjaunošanas vīzija. Gan apmeklētājiem, gan arhitektiem un būvniekiem tas noderēja „Bisnieku” sētas atjaunošanas periodā, kas noslēdzās 2016. gadā. Kad visas Pastariņa muzeja ēkas bija atjaunotas, bija pienācis laiks pievērsties arī rakstnieka bērnības sētas vizualizācijai.

Pastariņa muzejs atrodas rakstnieka Ernesta Birznieka-Upīša dzimtajā sētā „Bisnieki”, Zentenes pagastā, Tukuma novadā. Pēc Dzirciema pagastskolas beigšanas, topošais rakstnieks devās pasaulē. Viņš ieguva izglītību Tukuma pilsētas skolā, nokārtoja skolotāja eksāmenus un strādāja par mājskolotāju Dzirciema muižas arendatora un mežsarga ģimenē. Pēc tam devās uz Kaukāzu, kur pavadīja 26 gadus, strādājot par skolotāju un bibliotekāru Ahti un Balahanos, kā arī Benkendorfa naftas uzņēmumā Balahanos un Zihjā. Viņš izveidoja un finansēja izdevniecību „Dzirciemnieki”, kas publicēja latviešu literātu, tostarp Raiņa un Aspazijas, darbus un arī tulkojumus no svešvalodām. Savos stāstos E. Birnzieks-Upītis attēlojis Dzirciema puses zemnieku dzīves norises un notikumus Kaukāzā, ko pats piedzīvojis vai dzirdējis no saviem laikabiedriem. Viņš sarakstījis arī pasakas un stāstus bērniem un pievērsies arī atsevišķiem folkloras un valodniecības aspektiem,piemēram, dokumentējot un pētotdzirciemiešu izloksni

„Bisniekos” saimniekoja rakstnieka brālis Kārlis Birznieks, kurš 19. gadsimta beigās modernizēja saimniecību un uzbūvēja jaunas ēkas, pilnībā mainot sētas plānojumu un tēlu. Lai saprastu, kāda tad izskatījās sēta Pastariņa bērnībā, kopš 2010. gada veikti etnoarheoloģiskie pētījumi, kurus vadīja arheologs, Dr. hist. Rūfolfs Brūzis un Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola. Arheoloģiskās izpētes rezultātā tika identificētas ēku atrašanās vietas, arhīva dokumentos un plānos, tostarp rakstnieka dzīves nogalē A. Birkerta zīmētajos, iegūta informācija par to izvietojumu un pielietojumu. Tā rezultātā „Bisnieki” ir šobrīd visplašāk pētītā lauku viensēta Latvijā. Pierādījumi ēku atveidei maketā tika meklēti etnogrāfijas ekspedīciju materiālos, muzeju krājumosun literatūrā. Īpaši noderīgas bija Rakstniecības un mūzikas muzeja fotogrāfijas, kas tapušas 20. gadsimta sākumā „Bisniekos”, kad rakstnieks bija aizrāvies ar fotografēšanu. Pēc konsultācijām ar akadēmiķi Saulvedi Cimmermani, Latvijas etnogrāfiskā brīvdabas muzeja direktora vietnieku, Dr. hist. Mārtiņu Kuplo un vairāku citu muzeju kolēģiem, ēku rekonstrukcijas zīmējumus sagatavoja Tukuma muzeja darbinieki: Agrita Ozola un Juris Visockis. Pēc tiem vadījās meistars Dainis Gabaliņš, gatavojot maketēkas mērogā 1: 5. Jaunais makets daudz precīzāk atspoguļo „Bisnieku” sētas plānojumu rakstnieka bērnībā, kad modernizācija to vēl nebija skārusi. Tas ir brīvdabas ekspozīcijas jauns elements, kas padarīs Pastariņa muzeja apmeklējumu izzinošāku un interesantāku.

Paldies zemnieku saimniecībai Rūjas un Armīnam ValdmanimIKU Eduards un Mārtiņam Limanskim un muzeja vīriem ar kuru atbalstu un enerģiju mājiņas tika pārvestas.

Atgādinām, ka atzīmējot rakstnieka Ernesta Birznieka - Upīša 147. dzimšanas dienu, no 2018. gada aprīļa Pastariņa muzejā skatāma ekspozīcija „Pastariņš mājā, skolā un dzīvē”.Interaktīvā videoprojektorā, kas reaģē uz apmeklētāju rokas kustībām, iespējams skatīt fotogrāfijas no 1871. līdz pat 2017. gadam, kas stāsta par rakstnieka dzīves gaitām, viņa devumu daiļradē, Birznieku dzimtu, kā arī "Bisnieku" sētas ēku atjaunošanu.