Mākslas galerija "Durvis"
Brīvības laukums 21
Tukums, LV-3101
Tel.: +371 631 24312
Mob.: +371 28391437
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

Pierakstīties jaunumiem

Mākslas galerijā „Durvis” - Žemaišu mākslas muzeja izstāde „Baltijas kultūras zīmes mākslā”

Piektdiena, 19.01.2018, 06:43

Uzmanību, atvērt jaunā logā. PDFDrukātNosūtīt draugam

Līdz 23. februārim galerijā „Durvis” skatāma izstāde „Baltijas kultūras zīmes mākslā”. Tajā eksponēti izcilu mākslinieku darbi no Žemaišu mākslas muzeja kolekcijas, kas atspoguļo baltu tautu pasaules uztveri un tautas tradīcijas mākslā. Tā veltīta Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas simtgadei.


Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas simtgade – cēli, nopietni un ļoti gaidīti svētki. Vēsturiski Baltijas tautas vieno daudzi kopīgi identitātes faktori, ar kuriem varam lepoties un lielākais no tiem ir brīvība. Tas bija garš upuru un cīņas ceļš, tā rezultāts – Baltijas ceļš. 1989. gadā cilvēku roku dzīvā ķēde pasaules priekšā vēlreiz demonstrēja Baltijas valstu trīs māsu vienotību. Taču katrai tautai ir savi nacionālās identitātes sargātāji un brīvības oratori – mākslinieki, kuri apveltīti ar drosmi būt patiesiem nododot to tālāk tautai.

Izstādē „Baltijas kultūras zīmes mākslā” redzamo raksturo kuratore Danute Einikiene: „Izstādē tiek akcentēti svarīgi tautu vienojošie faktori – dzimtene, cilvēciskums, jūtas. Tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, kas mēs esam, kur ejam, no kurienes nākam - iespējams no šejienes, mūsu svētītās zemes plašumiem un daudziem stāstiem par neuzvaramiem varoņiem, kuri sargāja ar dzintariem nosētos Baltijas jūras krastus. Laika gaitā tika sargāta dvēseliskā tautu pieredze, kura mājo leģendās, dažādos nosaukumos, folklorā, kas vēljoprojām vieno visas trīs Baltijas valstis. Mākslinieku darbos šī pieredze atspoguļojas ar spēcīgu jaudu”.

Desmit mākslinieku izstāde ir tikai neliels, bet nozīmīgs atskats Lietuvas mākslā. Izstādē apskatāmi šādu mākslinieku darbi: Vitautas Ignas, lgimantas Švažas,Telesforas Valius, Alfonsas Dargis, Alfonsas Čepauskas, Vladas Lisaitis, Ignas Budris. Eksponēti arī slavenu koktēlnieku darbi, kuru daiļradē saskatāma seno koktēlniecības tradīciju pārmantošana - Vitauta Ulevičia, Justina Jonuša, Antanas Vaškis -, kas pazīstami aiz Lietuvas robežām.

Izstāde ir viena no aktivitātēm Latvijas simtgades programmas ciklā „Latvijas draugi un kaimiņi“. Ieeja - bezmaksas. Izstāde skatāma no 2018. gada 27. janvāra līdz 23. februārim. Izstādes atklāšana notiks 27. janvārī 13.00 Mākslas galerijā „Durvis”.


Par māksliniekiem

Vitautas Ignas (1924-2009) – populārs mākslinieks, pārsvarā darbojies trimdā (ASV, Konektikutas štatā, Ešfordā). Radījis ap 150 lina un kokgriezumu darbus, 200 gleznas, 100 jauktās tehnikas darbus, 300 zīmējumus, mozaikas un vitražas. Žemaišu mākslas muzeja krājumos glabājas 48 mākslinieka darbi, arī grafikas tehnikā. No tiem 12 darbu cikls veltīts zodiaka zīmēm. Kaut arī mākslinieks ilgi dzīvoja ārpus Lietuvas, tomēr tiek uzskatīts par Lietuvas mākslinieku. Viņš popularizēja lietuviešu dzīvesziņu, spēja savā daiļradē savienot seno baltu pasaules izpratni ar 20. gadsimta profesionālās mākslas prasībām.

Algimantas Švažas (1933-2003) – spilgts un hipnotizējošs. Mākslinieka daiļrades moto: nav nekā cēlāka kā izvēlēties kalpošanu Dzimtenei. Atmodas laikā viņš kļuva par vienu no pirmajiem Pasaules žemaišu daiļrades izstādes idejisko organizatoru. Šīs mākslas forums iedzīvojās: Žemaišu mākslas muzejs, kas ir šis izstādes organizators, gatavojas jau astotajai šāda veida izstādei. Momumentāls un iedvesmojošs ir viņa grafikas darbs „Tur aiz upju plašumiem” (1991), pievēršot uzmanību un liekot apstāties, tāpat kā Mairona dziesmas vārdi.

Telesforas Valius (1909-1977) – viens no ievērojamākajiem Lietuvas trimdas grafiķiem, atšķirīgs ar savu oriģinālo stilu. Viņa darbu pūrā ir krāsainas litogrāfijas kokgriezumi un lina apstrādes darbi. Mākslinieka daiļradē dominē Dzimtenes zaudēšanas tēma, kas realizēta metaforas attēlos.

Alfonsas Dargis (1909 – 1996) –gleznotājs, grafiķis, scenogrāfs, dzejnieks. Mācijās Kauņas mākslas skolā (1929 -1936) pie slaveniem pedagogiem: Stasis Ušinska, Kajetona Skleriu, Adoma Galdika. Par diplomdarbu „Lietuviešu kāzas” saņēma Lietuvas valsts stipendiju un turpināja studijas Vīnes mākslas akadēmijā. Pārcēlies uz ASV, Ročesteri (1951). Nodibināja daiļrades studiju „Forma Art Studio” (1973) un pats tajā strādāja par pasniedzēju. Piedalījās gleznošanas un grafikas izstādes, personālizstādes notika ASV, Vācijā, Lietuvā (no 1952). Pārcēlās dzīvoot uz Vāciju (no 1985). Laida klajā dzejas krājumu „XX gadsimta seja” (1931).

Alfonsas Čepauskas – Lietuvas ekslibristu savienības goda vadītājs, mākslinieks grafiķis, ceļotājs, žurnālists, kurš pazīstams ar izcilām darbaspējām un lielām prasībām visās profesionālās sfērās. Radījis 1200 ekslibrus, 300 gravīras un vairākus desmitus grafikas ciklus. Darbu nosaukumi saistīti ar Lietuvas vēsturi: „Trapenu hronikas”, „Izdzīvošanas ceļš”.

Vladas Lisaitis – mākslinieks grafiķis, gleznotājs, dizainers, par saviem darbiem ieguvis vairākus starptautiskos apbalvojumus. Mākslinieka izstādes ir apmeklējuši  Latvijas, Igaunijas, Vācijas, Norvēģijas, Japānas un citu valstu mākslas cienītāji.

Ignas Budris (1933 – 1999) -  viens no spilgtākajiem, produktīvākajiem lietuviešu māksliniekiem. Viņa daiļrade, kas ietver četrus gadu desmitus, ieņem nozīmīgu vietu Lietuvas mākslas vēsturē. Lielu ietekmi uz mākslinieka daiļradi atstāja Kajetonas Skleriaus, iedvesmojās no izcila Lietuvas mākslinieka M. Čurloņa, kurš tāpat ka viņš, meklēja ierosmi folklorā. Mākslinieka darbos jūtams tipisks žemaitisks atturīgums ar rupjas mīlestības noskaņām, tāpat kā dzimtenes mīlestība.

Vitauta Ulevičia - koktēlnieks. Viņa darbos virmo vēsturiskās, mitoloģiskās, reliģiskās un folkloras tēmas. Skulptūras bagātīgi grezno izsmalcinātie folkloras ornamenti, kas raksturīgi tikai viņam, iezīmējas izteikta plastika. V. Ulevičus divas reizes ieguva koktēlnieku galveno balvu „Meistara” godalgu. „Māksla – tā ir dvēsele. Mākslas darbs bez dvēseles, kaut arī veikts profesionāli, vēl nav māksla. Mākslas darbam vajadzīgas ne stundas vai dienas, bet viss mūžs”’- šāda pārliecība māksliniekam bija jau no pirmajiem tapušajiem darbiem koktēlniecībā.

Justina Jonuša mākslas izteiksmes veida pamats - spilgtu krāsu savienošana  ar senajām skulptūras tradīcijām, balstītām uz folkloru, mitoloģiju, bet reizē ar kopīgo pasaules redzējumu, individuālā skaistuma jēdziena izpratni un estētisko baudījumu.

Antanas Vaškis - skulptors, dzīvoja īpašajā Lietuvas vietā – Žemaitijas nacionālajā parkā. Savos darbos kā neviens cits jutekliski atklāj cilvēka un dabas saikni.


Tulkoja:

Lina Bērziņa


Mākslas galerijas „Durvis”:

Anita Eņģele, Mākslas galerijas „Durvis” vadītāja

T: 6314312, 28391437

E: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

Brīvības laukums 21, Tukums

www.tukumamuzejs.lv/galerija-durvis

Facebook: Mākslas galerija „Durvis”

Twitter: @Tukumamuzejs