Durbes pils muzejs
M.Parka iela 7
Tukums, LV-3101
Tel.: + 371 631 22633; 63122744
Mob.: + 371 26305946
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

Ar piemiņas brīdi godināja par Kurzemi, Tukuma novadu un Tukumu kritušo Baltijas landesvēra cīnītājus

Sestdiena, 09.03.2019, 10:27

Uzmanību, atvērt jaunā logā. PDFDrukātNosūtīt draugam

15. martā Tukuma muzejs un Zemessardzes 4. Kurzemes brigāde organizēja piemiņas brīdi to Baltijas landesvēra cīnītāju atcerei, kas 1919. gada pavasarī krita cīņās par Tukuma atbrīvošanu no lieliniekiem. Pasākums notika Tukuma Kalna kapu dienvidu malā pie Lielinieku upuru piemiņas akmens.


Latvijas Neatkarības kara sākumposmā 1919. gada janvārī P. Stučkas valdības militārās vienības iekaroja lielāko daļu Kurzemes. Baltijas landesvēra vienības, kas atbalstīja K. Ulmaņa valdību, tikai 1919. gada februāra vidū spēja mainīt situāciju Kurzemē. 13. februārī landesvēra vienības atbrīvoja Kuldīgu, bet 24. februārī – Ventspili.

1919. gada 3. martā Kurzemes frontē sākās apvienotā vācu un Baltijas landesvēra (vācbaltiešu, latviešu un krievu vienību) karaspēka plašs uzbrukums Sarkanajai armijai, kurā taktiskas kļūdas dēļ krita O. Kalpaks. Vienu pēc otras no lieliniekiem atbrīvoja lielākās apdzīvotās vietas: Saldu – 10. martā, Talsus – 14. martā, Tukumu – 15. martā, Jelgavu – 18. martā.

Tieši pirms 100 gadiem – 15. martā – Baltijas landesvēra brīvprātīgajiem izdevās ienākt Tukumā, arī panākt un atbrīvot 108 ķīlniekus, kurus lielinieki no Tukuma cietuma Klapkalnciema virzienā kājām dzina uz Rīgu. 15. marta kaujās par Tukumu krita students no Tallinas, triecienvienības I eskadrona kornets Gvido fon Vāls (Wahl, 1896–1919).

16. martā notika 18 lielinieku terora upuru apbedīšana masu kapā Tukuma Kalna kapu dienvidu daļā un pateicības dievkalpojums Sv. Trīsvienības Tukuma luterāņu baznīcā, ko vadīja landesvēra karavīru izglābtie mācītāji Magnuss Fleišers (1856–1933) un Rudolfs Gurlands (1886–1947).

Drīz vien atsākās lielinieku uzbrukums un viņi atgriezās pilsētā. Tikai 1919. gada 22. martā landesvēra vienībām izdevās atkarot Tukumu. Atbrīvojot pilsētu, šajā dienā krita 12 Baltijas landesvēra brīvprātīgie. Pavisam kaujās par Tukuma un novada atbrīvošanu no lieliniekiem krita vai no ievainojumiem lazaretēs mira 56 Baltijas landesvēra brīvprātīgie. Tukuma Kalna kapos tika apbedīti 29 Latvijas brīvības cīnītāji, pārējie - citās kapsētās. Diemžēl piecdesmito gadu sākumā grants ieguves laikā Tukuma Kalna kapu dienvidu mala nobruka un landesvēra kareivju apbedījuma vieta tika izpostīta, tāpat kā Pirmā pasaules karā kritušo vācu karavīru kapi un lielinieku nogalināto vācbaltiešu piemiņas vieta, kas 2007. gadā atjaunota ar Kurzemes apvienoto fondu atbalstu.

Pieminot kritušos Baltijas landesvēra cīnītājus, Tukuma novada pašvaldība un Tukuma muzejs plāno izveidot piemiņas zīmi, ko uzstādīs Tukuma Meža kapos pie K. Zemdegas pieminekļa 2019. gada 11. novembrī, tādējādi atjaunojot vēsturisko patiesību.


Pēc piemiņas brīža interesenti apmeklēja Durbes pili, kur sagatavota Latvijas neatkarības kara notikumiem veltīta izstāde „Par dzimteni un Latviju”.