Tukuma Audēju darbnīca
Tidaholmas iela 3
Tukums, LV-3101
Tel.: + 371 63125539
Mob.: + 371 25622267
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

Klaipēdas rajona tautas daiļrades meistaru darbu izstāde

Trešdiena, 28.11.2018, 15:24

Uzmanību, atvērt jaunā logā. PDFDrukātNosūtīt draugam

No 8. decembra Tukuma Audēju darbnīcā skatāma Klaipēdas rajona tautas daiļrades meistaru darbu izstāde „Pastaiga pa brāļu sētu”, kas organizēta sadarbībā ar Gargždai reģiona muzeju. 

Tautas daiļrades tradīcija ir cieši saistīta ar savas sētas un ģimenes tradīcijām. 20. gs. Lietuvā, tāpat kā Latvijā, tautas daiļrade nostiprinājās kā nacionālās identitātes daļa, izdzīvojot dažādus attīstības posmus. 1918. gadā, atjaunojot valstiskumu Lietuvā, notika tautiskā stila meklējumi, kas balstījās uz tautas mākslas motīviem. Pēc Otrā pasaules kara tautas daiļrade kļuva par vienu no klusās rezistences formām, lai saglabātu nacionālo identitāti. Pēc 1990. gada, kad Lietuva atguva neatkarību, pamazām tika ņemtas vērā dažādu reģionu tradīcijas, tā tuvojoties katram savai „sētai”.

1966. gadā tika dibināta Lietuvas Tautas daiļamatnieku savienība, par kuras biedriem kļuva dažādu mākslas nozaru pārstāvji. Šī savienība darbojas vēl šodien, un tai ir sešas nodaļas. Klaipēdas rajona tautas daiļamatnieki pārstāv Žemaitijas nodaļu. Jau sākotnēji šīs savienības rīkotajās izstādēs bija apskatāmi dažādu tautas daiļrades nozaru meistaru darbi. Līdzās tekstilizstrādājumiem ir ierasti redzēt arī koka, keramikas, glezniecības un metālkalumu darbus.

Klaipēdas rajonā satiekas divas etnogrāfiskās tradīcijas: Žemaitijas un Mazās Lietuvas. Pastāv uzskats, ka žemaiši dzīvojuši vislabāk no visiem Lietuvas reģionu iedzīvotājiem. Viņi netika spiesti bez atlīdzības strādāt kungu muižās. Žemaišu apģērbā raksturīgas košas krāsas (sieviešu apģērbs: plati svārki, daudz lakatu, rakstaini cimdi un zeķes). Mazā Lietuva līdz 1923. gadam piederēja Vācijai, lielākā daļa novada iedzīvotāju bija luterāņi, tādēļ tautastērpiem raksturīgas tumšākas krāsas, sarežģītāki tērpu piegriezumi.

Izstādē apskatāmās tautastērpu detaļas un tradicionālos audumus daiļamatnieki auduši, adījuši un šuvuši pēc 19. gs. – 20. gs. sākuma paraugiem, kas tiek glabāti muzejos. Izstādē var apskatīt arī koka un keramikas darbus, kas tapuši, balstoties uz tradicionālajiem amatiem, to saturs atspoguļo 20. gs. otrās puses un 21. gs. tautas mākslas tradīcijas. Kokgriešana ir raksturīga Žemaitijas reģionam, darbos caurvijas kristīgie, pagāniskie un nacionālie motīvi. Keramikas darbos jūtams tradicionālā materiāla un mūsdienu formu apvienojums.

Izstādē piedalās: kokgriezēji - Petras Balsys, Saulius Rumbutis, Algimantas Ridikas; audējas - Zita Paulikienė, Audronė Macijauskienė; izšuvējas - Valerija Jurevičienė, Valentina Kaubrienė; adītājas - Rita Riaukė, Stasė Kausteklienė, Vilija Ridikienė, Birutė Dumbrauskienė; juvelieri - Sigita Šmaižienė, Renata Jaurienė, Petras Narmontas; grafiķe - Joana Lukienė; keramiķe - Beata Vaitelienė.

Aicinām „pastaigāt pa lietuviešu sētu” un padomāt, ar ko esam līdzīgi un ar ko - atšķirīgi!


Izstāde skatāma līdz 2019. gada 26. janvārim. Ieeja izstādes atklāšanas pasākumā - bezmaksas. Informācija: 25622267, Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu .